Bridu dzīvei pa vidu -

atrados tik vien  

kā malā          

līdz Tava saudzīgā roka 

                   pacēla mani                   

                   kalna galā. 

Meklēju vēju - dzīvu un spēju,

                    pati sevi                     

                    pazaudēju          

līdz Tava svelmainā elpa                     

                   atdeva man                     

                   savu vēju. 

Nu  stāvu kalnā un vējā:             

                  es vairs 

                     ne vakarējā,             

                  vien tavējā...