atrados tik vien
kā malā
līdz Tava saudzīgā roka
pacēla mani
kalna galā.
Meklēju vēju - dzīvu un spēju,
pati sevi
pazaudēju
līdz Tava svelmainā elpa
atdeva man
savu vēju.
Nu stāvu kalnā un vējā:
es vairs
ne vakarējā,
vien tavējā...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru