reiz bija kaija, kura neprata lidot, jo -
viņa nezināja neko...par spārniem - savējiem
..viņa skatījās - kā lido citas
un domāja:kā būtu, ja būtu...
taču tā kā nekas nemainījās no šīs skatīšanās,
tad viņa nolēma darīt reiz tādai savai briesmigai dzīvei galu:
viņa metās lejup
no kraujas,
lidoja zemē gluži kā akmens, un...uzlidoja...
kaija lidoja ...
tikai katru reizi, kad viņai vajadzēja pacelies gaisā -
viņai bija vajadzīga krauja, no kuras mesties lejup...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru