Ik mirkli pasaulē piedzimst kāda doma.Tāpēc domām nav dzimšanas dienas, bet dzimšanas brīži. Man patīk būt par domu dzimšanas pieņēmēju, es tās saņemu un ietērpju vārdu kažociņos.Noķeru - savējās, arī citu radītās, ja kāds uzaicina viņa domas radībās piedalīties. Šeit tās visas tiek sapulcinātas vienkopus. Doma ir dzīva tikai tad, ja citiem pieejama.Gluži kā teksts, kurā tā ietērpta, tiklīdz labi uzrakstīts, tā nevis rakstītājam, bet lasītājam pieder, jo īpaši, ja lasītājs tur ierauga savu domu.
svētdiena, 2010. gada 7. marts
mirkļa laime
Viņa lēni vilka līniju pēc līnijas. Viņa rakstīja stāstu par savu dzīvi.
Sirsniņas veidā
uz aizsvīdušas vilciena loga rūts.
..un viņai bija trīs laimīgi gadi....
bija
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru