Viņa modās katru rītu, sajūtot kā viņš, pirkstu galus slīdinot viegli pāri plecam..izzīmē visus savus priekus un sāpes pāri visām viņas ķermeņa līnijām..
Viņš sajuta viņas dienas garšu, uztverot ugunīgi dvesmojošu elpas skārienu.. vispirms pie krūtīm, tad ļaujot tam izlīt cauri visam ķermenim.
Vakara un nakts sarunas vārdos nav izstāstāmas, jo viņu pieskārienu valoda tad mutuļot mutuļoja - cēlās un grima, uzdzirkstīja un lija....visās krāsās, toņos un pustoņos....
un viņiem nekad neaptrūka, ko teikt vienam otram...
jo izrādaas...pieskārienu valodā saprasties ir visvieglāk.. tikai to apgūt un runāt ilgi tajā spēj tikai izredzētie...
Tie, kuriem, esot kopā, mājas ir vienam otrā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru