Agrā rīta ausmā uzplauka roze:
lēni citu pēc citas tā vēra savas ziedlapiņas.
Vienu, lai sajustu sauli, otru, lai izjustu vēju,
trešo, lai saprastu rasas lāses ceļu,
ceturto, lai debesis pasveicinātu,
piekto - lai baudītu savu brīvību..
un būtu pati - dzīva un īsta roze...
skaista, smaržīga, pārliecināta,
jo ērkšķi viņai bija.. vēl pirms uzziedēšanas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru